Latvijas astronomijas biedrība

Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) mērķis ir apvienot visus tos, kas Latvijā interesējas par astronomiju – gan amatierus, gan profesionāļus. Tā tika nodibināta 1993. gada 1. decembrī, par pamatu ņemot līdz tam pastāvošo Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļu, kas tika izveidota jau 1947. gadā. Tagad biedrība darbojas atbilstoši 2016. gada 6. aprīlī pieņemtajiem statūtiem. Pašlaik biedrībā ir ap 70 biedru. LAB vada 7 cilvēku valde. No 1993. līdz 2002. gadam LAB prezidents bija Dr.phys. Ivars Šmelds, tagad šo amatu ieņem Mag. phys. Māris Krastiņš.

Būdama Eiropas Astronomijas biedrības (European Astronomical Society, EAS) asociētā biedrība, LAB ir iekļauta vairākos starptautiskos astronomisko organizāciju katalogos.

Nav jābūt profesionālam astronomam, lai varētu kļūt par LAB biedru. Pietiek ar interesi par astronomiju un zinātni vispār. Pašlaik lielākā daļa LAB biedru ir astronomijas amatieri un interesenti.

Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) mērķis ir apvienot visus tos, kas Latvijā interesējas par astronomiju – gan amatierus, gan profesionāļus. Tā tika nodibināta 1993. gada 1. decembrī, par pamatu ņemot līdz tam pastāvošo Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļu, kas tika izveidota jau 1947. gadā. Tagad biedrība darbojas atbilstoši 2016. gada 6. aprīlī pieņemtajiem statūtiem. 

Būdama Eiropas Astronomijas biedrības (European Astronomical Society, EAS) asociētā biedrība, LAB ir iekļauta vairākos starptautiskos astronomisko organizāciju katalogos.

Rudens-pavasara periodā, no oktobra līdz maijam, katra mēneša pirmajā trešdienā Rīgā Latvijas Universitātes telpās tiek organizētas LAB sanāksmes, kurās bez maksas var piedalīties visi interesenti. Tajās ir iespēja satikt domubiedrus, apmainīties ar vērtīgu informāciju, kā arī noklausīties interesantus priekšlasījumus.

Astronomijas biedrība aktīvi līdzdarbojas skolēnu astronomijas olimpiāžu organizēšanā, kuras notiek regulāri jau kopš 1973. gada. Pieaugot astronomiskās izglītības jautājumu aktualitātei, 1995. gadā LAB ietvaros tika nodibināta Astronomijas skolotāju asociācija (ASA). Asociācija apvieno skolotājus un citas personas, kas ir ieinteresētas astronomiskās izglītības attistībā Latvijā. ASA rīko seminārus un skolotāju tālākizglītības kursus, veido mācību metodisko literatūru.

Kopš 1990. gada katru vasaru augusta vidū notiek vasaras astronomijas semināri, kuru dalībnieki ir skolēni, studenti, skolotāji un astronomijas amatieri. Trīs notikumiem pilnu dienu un trīs nakšu laikā nometnes dalībnieki novēro meteorus un citus debess objektus, piedalās konkursos, projektos un spēlēs, sporto un dodas pārgājienos.

Jauniešu astronomijas klubs arī ir Latvijas Astronomijas biedrības apakšorganizācija. Klubs piedāvā iespēju jauniešiem iegūt mūsdienīgu informāciju par astronomiju. Klubs pastāv jau ilgāk nekā 30 gadus. Kluba sanāksmes tiek rīkotas katra mēneša otrajā un ceturtajā trešdienā mācību gada laikā. Nākamās sanāksmes laiku un tēmu varat atrast kluba mājaslapā. Sanāksmēs tiek rīkotas lekcijas, kuras lasa gan profesionāli astronomi, gan arī paši kluba biedri, notiek arī diskusijas. Tiek rīkoti ari praktiskie novērojumi, kuru laikā tiek novērotas astronomiskās parādības, kā, piemēram, Mēness un Saules aptumsumi un meteoru plūsmas. Klubs organizē ekskursijas uz Baldones Astrofizikas observatoriju, Irbenes VSRAC radioteleskopu, kluba dalībnieki ir idejas autori un realizētāji arī tālajiem piedzīvojumu braucieniem novērot pilnos Saules aptumsumus Eclipse-tour. Katru gadu klubā iesaistās jauni interesenti, ienesot jaunas idejas un projektus.

Līdz 1999. gadam katru gadu kopā ar LU Astronomijas institūtu tika izdots Astronomiskais kalendārs. Biedrības biedri aktīvi publicējas arī gadalaiku izdevumā “Zvaigžņotā Debess”. Tagad Astronomiskā kalendāra tabulas iznāk kā “Zvaigžņotās Debess” rudens numura pielikums.

Rudens-pavasara periodā, no oktobra līdz maijam, katra mēneša pirmajā trešdienā Rīgā Latvijas Universitātes telpās tiek organizētas LAB sanāksmes, kurās bez maksas var piedalīties visi interesenti. Tajās ir iespēja satikt domubiedrus, apmainīties ar vērtīgu informāciju, kā arī noklausīties interesantus priekšlasījumus.

Astronomijas biedrība aktīvi līdzdarbojas skolēnu astronomijas olimpiāžu organizēšanā, kuras notiek regulāri jau kopš 1973. gada. Pieaugot astronomiskās izglītības jautājumu aktualitātei, 1995. gadā LAB ietvaros tika nodibināta Astronomijas skolotāju asociācija (ASA). Asociācija apvieno skolotājus un citas personas, kas ir ieinteresētas astronomiskās izglītības attistībā Latvijā. ASA rīko seminārus un skolotāju tālākizglītības kursus, veido mācību metodisko literatūru.

Kopš 1990. gada katru vasaru augusta vidū notiek vasaras astronomijas semināri, kuru dalībnieki ir skolēni, studenti, skolotāji un astronomijas amatieri. Trīs notikumiem pilnu dienu un trīs nakšu laikā nometnes dalībnieki novēro meteorus un citus debess objektus, piedalās konkursos, projektos un spēlēs, sporto un dodas pārgājienos.

1947. gada 18. novembrī, tika dibināta Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības (VAĢB) Rīgas, vēlāk Latvijas nodaļa. 1990. gadā tā tika pārveidota par Latvijas Astronomijas un ģeodēzijas biedrību (LAĢB), bet 1993. gadā – par Latvijas Astronomijas biedrību (LAB). Jau no pašiem pirmsākumiem biedrība ir orientēta uz astronomijas amatieru un profesionāļu interešu apvienošanu.

Par pirmo VAĢB Rīgas nodaļas priekšsēdētāju kļuva tās dibināšanas iniciators Jānis Ikaunieks (1912-1969). Viņš bija arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Observatorijas dibinātājs un pirmais direktors.

Viena no visspožākajām personībām kopš biedrības pirmsākumiem bija Matīss Dīriķis (1923-1993). Daudzus gadus viņš bija VAĢB, vēlāk LAĢB priekšsēdētājs. Pēc M. Dīriķa iniciatīvas 1956. gadā tika izveidota observatorija Siguldā. 1974. gadā uz Siguldu pārcēla Miķeļa Gaiļa (1918-1979) uzbūvēto 500 mm spoguļteleskopu. M.Dīriķa vārdā ir nosaukta mazā planēta Nr 1805.

Ikvienam ir iespēja viesoties LU Astronomiskajā Tornī. Torņa vēsture aizsākās 1869. gadā, kad pēc prof. Antona Šella (1835-1909) iniciatīvas arhitekta Gustava Hilbiga (1822-1887) projektētajā Rīgas Politehnikumā tika paredzēta vieta astronomiskajai observatorijai un grozāmajam kupolam. Sākotnēji galvenais instruments bija Fraunhofera ahromatiskais refraktors (objektīva diametrs 97 mm, fokusa attālums 1,37 m). Pirms tam šis teleskops piederēja J.H. Mēdleram (1794-1874). Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, to evakuēja uz Ivanovovozņesensku (Krievija). 1921. gadā Latvijas Universitāte iegādājās Gustava Heides (Drēzdene, Vācija) veidotu refraktoru. Šim teleskopam bija zvaigžņu sekošanas pulksteņmehānisms. 1931. gadā torņa kupols ieguva tādu izskatu, kāds tas ir redzams mūsdienās. Pēc Otrā Pasaules kara debess spīdekļu demonstrējumus aktīvi organizēja Kārlis Šteins (1911-1983), it īpaši Marsa lielās opozīcijas laikā 1956. gadā. Pēc 1961. gada tornī ekskursijas un novērojumi notika ļoti reti. 1986. gadā novecojušā refraktora vietā tika uzstādīts reflektors “Micar” (spoguļa diametrs 110 mm, fokusa attālums 80 cm). Sākot ar pilnā Mēness aptumsuma novērojumiem 1986. gada 17. oktobrī, tornis atkal ir regulāri atvērts visiem interesentiem. 1995. gadā teleskopu “Micar” nomainīja LAB biedra Jura Kārkliņa būvētais 220 mm Ņūtona sistēmas spoguļteleskops. 1996. gadā Hjakutakes komētas un gadu vēlāk, 1997. gadā, Heila-Bopa komētas redzamības laikā tornis vienlaicīgi pulcināja simtiem interesentu. Kopš 2007. gada tornī debess demonstrējumiem tiek izmantots 8 collu (20,32 cm) diametra MEADE ražotais Šmidta – Kassegrēna teleskops.

Par stabilu tradīciju kopš 1989. gada ir kļuvusi vasaras astronomijas semināru “Ērglis” rīkošana. Šo gadu laikā tai ir bijušas vairākas norises vietas: Jūrmala, Ērgļi (no šejienes nometnes ieguvušas savu vārdu), Sigulda (toreizējā biedrbas novērojumu bāze), Irbene (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs), Baldones Riekstukalns (LU AI Baldones observatorija), Rucava, Burtnieki, Zentene, Jūrkalne, Kocēni u.c.

LAB biedri, kuri ir profesionāli astronomi, strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā (LU AI), tā novērojumu bāzē Baldones Riekstukalnā, kā arī Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VIRAC), veicot pētījumus ar Irbenes 32 metru diametra grozāmo parabolisko radioteleskopu.

Māris Krastiņš (valdes priekšsēdētājs), +371 29408500, Maris.Krastins@lab.lv

Ivars Šmelds (valdes priekšsēdētāja vietnieks)

Kārlis Bērziņš (valdes priekšsēdētāja vietnieks), +371 29231741, Karlis.Berzins@lab.lv

Kristīne Adgere, +371 26857624, Kristine.Adgere@lab.lv

Arnis Ginters, 29120445, Arnis.Ginters@lab.lv

Anna Gintere, Anna.Gintere@lab.lv

Ilgonis Vilks, Ilgonis.Vilks@lab.lv

Valde ievēlēta 2023. gada 1. februāra LAB biedru sapulcē.

Jauniešu astronomijas klubs arī ir Latvijas Astronomijas biedrības apakšorganizācija. Klubs piedāvā iespēju jauniešiem iegūt mūsdienīgu informāciju par astronomiju. Klubs pastāv jau ilgāk nekā 30 gadus. Kluba sanāksmes tiek rīkotas katra mēneša otrajā un ceturtajā trešdienā mācību gada laikā. Nākamās sanāksmes laiku un tēmu varat atrast kluba mājaslapā. Sanāksmēs tiek rīkotas lekcijas, kuras lasa gan profesionāli astronomi, gan arī paši kluba biedri, notiek arī diskusijas. Tiek rīkoti ari praktiskie novērojumi, kuru laikā tiek novērotas astronomiskās parādības, kā, piemēram, Mēness un Saules aptumsumi un meteoru plūsmas. Klubs organizē ekskursijas uz Baldones Astrofizikas observatoriju, Irbenes VSRAC radioteleskopu, kluba dalībnieki ir idejas autori un realizētāji arī tālajiem piedzīvojumu braucieniem novērot pilnos Saules aptumsumus Eclipse-tour. Katru gadu klubā iesaistās jauni interesenti, ienesot jaunas idejas un projektus.

Astronomijas skolotāju asociācija (ASA) tika izveidota 1995. gada 27. oktobrī. Tā darbojas pie Latvijas Astronomijas biedrības ar sekcijas tiesībām un saskaņā ar minētās biedrības Statūtiem. ASA apvieno personas, kas ir ieinteresētas astronomiskās izglītības attīstībā Latvijā visos līmeņos. Tās dibinātājs un vadītājs bija Dr.ped. Ilgonis Vilks. Pašlaik asociāciju vada astronomijas skolotāja Iveta Murāne.