Augusta dienās, kad bija novērojama Perseīdu meteoru plūsmas aktivitāte, ne viens vien mēģināja šīs straujās švīkas debesīs novērot ne tikai vizuāli, bet arī iemūžināt fotogrāfiski. Tiesa, tas nav tik vienkārši – dažu sekunžu ilgos foto kadros var netrāpīties neviens meteors, vai arī tie būs samērā nelieli. Parasti tikai dažos kadros no daudziem trāpās patiesi izcils spožs meteors. Tāda reize sanāca 2024. gada 11. augustā pl 1:30, kad vairāki novērotāji no dažādām vietām piefiksēja spožu perseīdu. Vienu kadru ieguva Raitis Misa semināra Ērglis 2024 laikā Druvā, otrs bija fiksēts – Martina Bergšteina debess kamerā Jelgavā, bet trešo ieguva Anda Lejniece Puzē. Novērojumu rezultātu apmaiņa notika pateicoties astronomijas notikumu un novērojumu apmaiņas WhatsApp grupai.
Fiziķis un vaļasprieka astronoms Juris Seņņikovs veica iegūto attēlu analīzi ar īpašu paša veidotu programmatūru, kas ļauj telpiski pozicionēt dažādos rakursos pret zvaigžņotas debess fonu nofotografētu objektu. Tā rezultātā pirmo reizi Latvijā ir iegūts interesants rezultāts – ar augstu precizitāti ir aprēķināta meteora gaita telpā, balstoties uz trīs vienmērīgi atstatiem novērojumu punktiem. Meteors kļuva redzams 131 km augstumā un izdzisa 78 km augstumā. Meteoroīda (akmens gabala, kas iegāja atmosfērā) kustības ātrums bija 60-65 km/s.
Lai gan meteors bija redzams plašā teritorijā Latvijā un Igaunijā, tā izmēri nemaz nebija īpaši lieli. Meteorītu muzeja veidotājs Kārlis Bērziņš veica trajektorijas un spožuma analīzi, un secināja, ka tas varētu būt bijis ap ķirša izmēra akmens gabaliņš – fragments no Svifta-Tatla komētas.
Pievienotajos attēlos ir redzama meteora gaitas projekcija uz kartes – tas veidojās virs Sāremā salas, vietas, kur ir Baltijas valstīs ievērojamākais meteorīta krāteris Kaali pilsētiņā.
Meteora gaitas telpisks attēlojums ir skatāms šajā video – https://youtu.be/hWs_-fOADYA
Jāpiezīmē, ka arī 20. gs 50.gados Latvijas Astronomijas biedrība veica vizuālus un fotogrāfiskus sinhronus meteoru novērojumus ar tajā laikā pieejamajām tehniskajām metodēm. Par to vairāk ir Ilgoņa Vilka grāmatā “Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. I daļa” 226. lpp.
Pēdējos gados fotogrāfiskus sinhronos novērojumus veiksmīgi izdevās pielietot LAB koordinētā sudrabaino mākoņu novērojumu programmā, īpaši 2024. gada vasaras sezonā, bet pirmo reizi to izdevās pielietot meteora gadījumā.
Meteora trajektorijas aprēķina rezultāts arī apliecina tā saucamās kopresursēšanas lomu, kad individuāli novērojumi kopā var veidot zinātniskus rezultātus ar pievienoto vērtību.
Informāciju sagatavoja Mārtiņš Gills
Attēli:
Kartes autors – Juris Seņņkovs
11.augusta 1:30 meteors Puzē. Autore – Anda Lejniece
Divi kadri no Martina Bergšteina videokameras filmētā. 11.augusts pl 1:30.